Zilā krāsa ir manējā-
kā upe, kā strauts,
kā vējš ar lietu kopā jaukts.
Tur smiltis caur pirkstu galiem kā gadsimtus beruun ceru - drīz līs.
Drīz skalos meitas uguni kurs un bursburamo dziesmu par Lībiešu kariem un zobenu šķindām,
par baltu pienu un vientuļām aku vindām.
Drīz skalos meitas uguni kurs un burs.
Zilā krāsā ir manējā-
kā lakats no lādes ārā ņemts,
Ir manā liktenī no Māras lemts-
sniegu vasarā burt
un uguni vēsās oglēs kurt.
Zilā krāsa-tā ir manējā.
/Dace Sadaka/
Esmu pateicīga dzīvei, ka satiku Māru Branti! Gaišu, sirdsgudru sievieti, kas ir baltu zināšanu glabātāja! Viņas rīkotajā šūšanas darbnīcā divas dienas šuvu savu pirmo tautastērpu! Tas bija arheoloģiskais lībiešu sievas tērps! Katrs dūriens pavadīts ar dažādām domām un emocijām – par pagātnes notikumiem, atceroties savas dzīves svarīgākos notikumus, un sapņos par nākotni! Vēlāk pati noceloju jostiņu, iegādājos rotaslietas un skaistus ādas zābaciņus! Šajā tērpā sagaidīju Vasaras saulgriežu svētkus Turaidā, kas bija visfantastiskākie svētki manā mūžā! Viennozīmīgi varu apgalvot, ka šis tērps manā drēbju skapī ir visvērtīgākais!
Regīna Siksna,Rīga.
http://www.isfoto.lv/mans-tautasterps/

https://www.facebook.com/tautasterps/