Ja gadus 5-6 atpakaļ esot Varakļānu muižas parkā bija sajūta, ka ir tikai laika jautājums un brīnišķīgais ainavu parks no 18.gs. beigām atdzims, tad tagad pārņem pilnīga bezcerība un skumjas - nav redzams, ka kādam parks rūpētu. Pat no jauna iestādītā kastaņu aleja stāv nekopta, nerunājot nemaz par vecajiem kokiem, kuriem vajadzīga arborista aprūpe; hostu stādījums ieaudzis zālē, pavirši appļaustīts.