Monta prot dot bučas - nenogurstoši, ar sirsnību. Viņas pašizdomātajos pienākumos ietilpst pa brīžam pienākt klāt, uzrunājot ierausties klēpī, un vairākkārt norīvēt deguntiņu gar cilvēka seju. Buča. Pirms miega pavisam nav variantu - ir jāsabučo visus pirms miega.
Bet. Monta ir arī kaķis kā kaķis. Ar visizteiktākajiem instinktiem. Cilvēka izaicinājumi rotaļām ar spalv-kociņu tiek pieņemti ar sajūsmu. Rotaļās spēj aizmirsties, centieni nomedīt spalvas ir mērķtiecīgi, un šajās rotaļās raugoties, arī mums - divkājainajiem - ir par ko sajūsmināties!
Nomoda brīžos, kad Monta iet rotaļās, gan ar spalv-kociņu, gan citus kaķus izaicinot, viņa šķiet kā tāds neremdināmais dzīvsudrabiņš! Nē, Monta neko negāž, neplēš, bet attiecības ar citiem kaķiem, un azartiskā aizrautība uz rotaļām ir bauda acīm Tāda maza "pacanka"!