Braucām mājās no Valdemārpils. Redzam stopētāju
Kaķis: ņemam?
Es: trīsdurvju mašīna, negribas čakarēties

Pēc metriem 200
Elga: Bet izskatījās sakarīgs!
Es: nu, ok, cērt riņķī

Tā nu apcirtām riņķī un paņēmām šo cilvēku. Izrādījās, ka viņš ir mākslinieks - taisa absolūti āsomas gravīras akmenī - aktus, kluso dabu, grafiku un whatnot - arī kaķīšus.
Viņš arī uzteica mūzikas izvēli mašīnā.
Izrādījās, ka viņam vajag uz Rīgu uz grafikas izstādes atklāšanu. Teicām, ka labprāt arī aizmauktu, bet jāaizbrauc vēl tur, tur un tur. Vienojāmies, ka viņš mums pabraukās līdzi. Tā nu sanāca visu vakaru un daļu nakts pavadīt ar šo zaļi domājošo mākslinieku : )
Vakars izvērtās jautrs - piedzirdīja mūs un papļāpājām arī ar viesmāksliniekiem, kuru darbi tika pārstāvēti - daži vācieši un daži no UK. Papļāpājām arī ar Haraldu - cilvēku, kas blandījās apkārt ar monopodu.

Gājām aizvakar mēģināt satikt viņu uz otru atklāšanu, bet izstādes dezorganizācijas dēmons atkal mums ņirdza sejā.