Bronzas senlietas
Bronzas senlietas atrastas 20. gadsimta 30. gados Saldū, Striķu ielā 6, ārsta Herberta Grausa īpašumā, rokot dārza mājiņas pamatus. Otrā pasaules kara laikā kopā ar Grausa ģimeni nonākušas Vācijā, vēlāk tās mantojusi viņa radiniece Ursula Donāte, vairākkārtēja pasaules rekordiste 400 un 800 metru skrējienā 20. gadsimta 50.– 60. gados. 1994. gadā viņa lūgusi senlietas novērtēt Saksijas–Anhaltes Aizvēstures muzejam, kurš tās identificējis kā 2500 – 3000 gadus senu Bronzas vai Agrā dzelzs laikmeta apbedījumu ar lielu vēsturisku vērtību. 1996. gadā Ursula Donāte Jurevica senlietas atdāvinājusi Saldus muzejam. Spriežot pēc krustadatu galvu veidojumiem, visdrīzāk tas ir 6.– 8. gadsimta zemgaļu sievietes apbedījums, kas liecina par šī etnosa klātbūtni Saldus teritorijā vidējā dzelzs laikmetā.
Bronzas krustadatas foto no izstādes “Iesākums ir mazs”, kas veltīta J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja 75. gadadienai.
Bronzas senlietas atrastas 20. gadsimta 30. gados Saldū, Striķu ielā 6, ārsta Herberta Grausa īpašumā, rokot dārza mājiņas pamatus. Otrā pasaules kara laikā kopā ar Grausa ģimeni nonākušas Vācijā, vēlāk tās mantojusi viņa radiniece Ursula Donāte, vairākkārtēja pasaules rekordiste 400 un 800 metru skrējienā 20. gadsimta 50.– 60. gados. 1994. gadā viņa lūgusi senlietas novērtēt Saksijas–Anhaltes Aizvēstures muzejam, kurš tās identificējis kā 2500 – 3000 gadus senu Bronzas vai Agrā dzelzs laikmeta apbedījumu ar lielu vēsturisku vērtību. 1996. gadā Ursula Donāte Jurevica senlietas atdāvinājusi Saldus muzejam. Spriežot pēc krustadatu galvu veidojumiem, visdrīzāk tas ir 6.– 8. gadsimta zemgaļu sievietes apbedījums, kas liecina par šī etnosa klātbūtni Saldus teritorijā vidējā dzelzs laikmetā.
Bronzas krustadatas foto no izstādes “Iesākums ir mazs”, kas veltīta J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja 75. gadadienai.
| ← previous | 189. from 300 | next → |
