Kopš 1865. gada 17. maiju atzīmē kā ugunsdzēsēju svētku dienu. Pirms 159 gadiem Rīgas ugunsdzēsēju biedrības brīvprātīgā ugunsdzēsēju komanda šajā dienā devās uz savu pirmo izsaukumu Aleksandrovska (Brīvības) ielā un veiksmīgi novērsa ēkas degšanu. Saldus Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrība dibināta nedaudz vēlāk - 1872. gada 21. augustā. Padomju gados ugunsdzēsības dienests pakāpeniski izveidojās par inženiertehnisku dienestu, gandrīz visos kolhozos un lielākajos uzņēmumos izveidoja brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas (BUK). Sākot ar 1960.–to gadu otro pusi notika arī regulāras sacensības ugunsdzēsēju lietišķajā sportā vispirms objektos, iestādēs un organizācijās, pilsētu administratīvajos rajonos un valsts mēroga sacensībās. Regulāri notika ugunsdrošības skates, ugunsdrošības mēneši. Saldus rajona BUB rajona skolās izveidoja jauno ugunsdzēsēju vienības (JUV). Regulāri notika militārās sporta spēles „Kāvi” un „Ērglēns”, kuru sastāvdaļa bija arī ugunsgrēku dzēšanas prasmju un iemaņu, zināšanu pārbaude. Ezeres vienība piedalījās arī sacensībās Padomju Savienībā. Ik dienas ugunsdzēsēji - glābēji strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un veic operatīvo darbību - ugunsgrēku dzēšanu, glābšanas darbus, novērš ceļu satiksmes negadījumu sekas, ķīmisko avāriju seku likvidēšanu. Ar 2000. gada 1. septembri Saldus tehnikumā atvērta jauna specialitāte: UGUNSDZĒSĒJS – GLĀBĒJS. Pirmais ugunsdzēsēju – glābēju kursa audzinātājs bija Uldis Graudiņš, bet viens no jaunās mācību programmas veidotājiem VUGD (Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienests) Saldus brigādes komandieris Māris Griguts.