Svētais Dominiks (ap 1170-1221) ir dzimis cienījamā Kastīlijas (Spānijā) pilsoņu ģimenē. 14 gadu vecumā Dominiks iestājas Valensijas augstskolā, kur studē teoloģiju, izceļoties ar savu tikumību, lūgšanu garu un askētisko dzīves veidu. Kļuvis par priesteri, Dominiks ar saviem sprediķiem un Svēto Rakstu skaidrojumiem spēja tā ietekmēt klausītājus, ka daudzi grēcinieki pilnīgi mainīja savu dzīves veidu.

Apzinādamies, ka tautai ir nepieciešami svēti priesteri un ticības patiesību izskaidrošana, Dominiks dibina Sprediķotāju ordeni, kas parasti tiek dēvēts sava dibinātāja vārdā. Pats Dominiks izstrādā sava ordeņa regulu. 1216. gadā pāvests Honorijs III dod Baznīcas svētību tā dibināšanai. Dominiks daudz ceļo, atvērdams jaunus klosterus. Ordenis ātri izplatās visās katoliskajās zemēs, tam ir liela loma Baznīcas uzplaukumā. Ordeņa brāļi darbojas kā Dieva Vārda sludinātāji, augstskolu pasniedzēji, misionāri. Viņu vidū ir tādi izcili teologi kā sv. Alberts Lielais, sv. Akvīnas Toms un vairāki pāvesti.