*** sasprēgājušas lūpas kas sūrst bet neplaisā mans tuvums tevi silda pie manis pieglaudies cik cieši spēj rudens aiz loga un koki kļūst kaili mans tuvums jorojām tevi silda Jans Ikes
| ← previous | 108. from 1551 | next → |
| ← previous | 108. from 1551 | next → |