*** Rotaļīga saules gaisma Mežģīnes pār upi auž, Vecā, saburzītā kreklā vējš Zem priedes skumjas grauž. Sirds neprātā trakot grib, Kāpēc saule acīs tik ļoti spiež, Dvēseles stīgas uzvilktas – Maksimāli cieši tev piekļaujoties. Slīgstu tavu kairo acu Pelēkajos atvaros, Tavā saldā gūstā esot, Es no saules atvados. Jans Ikes & Elīna Kubuliņa - Vilne