*** Rētas, kas sen vairs nedzīst un sūrkst/dzeļ, Rauj dvēseli manu uz pusēm. Un tie vārdi, kas tika sacīti sen Vairs ar nav tik patiesi, īsti. Esmu kļuvis brīvs, kaut caur sāpēm tas viss, Varu izkliegt pret pasauli dusmas. Durvis aizslēgtas, nenāc un necenties vairs Izlikties, ka nekas tāds nav bijis. Viss kas bijis, to izmetu sen, Kā jau teicu, es esmu brīvs! Atskan zvans, tur balss, kuru aizmirsis es, Saldiem vārdiem cer ielausties sirdī. Prom aizgāji tu, es tev biju tāds sīkums- Nu tad, lūk, vairāk nevēlos tevi! Esmu brīvs, esmu dzīvs, esmu pateicīgs Par rētām, ko aizejot šķēli. Vienmēr atminēšos no kā jāuzmanās, Otreiz nepieļaušu vecās kļūdas. Jans Ikes 23.jūnijs