** Vējš no dziesmām notis rauj Brīdī kad pirms vētras viss kluss. Šo dzirdot dvēseli no sevis laukā rauj, Bez melodijas pilsēta šī snauž. Krastam viļņi pāri šalc Un spīts velk dziļi dzelmē mūs. Pret gruvešiem skrien kuģis vecs, Ar laiku vējš to sagrauzīs. Bet pilsēta vēl snauž, vētra gavilē, Laiks beidzot vētrai apstāties, norimt. Viss paliek kluss, uz mirkli laiks pat stājas Un notis atgriežas šai pilsētā. Vēl mulsi krastā čukst pie sevis dzejnieks "Vai dziesmai turpmāk atkal dzīvot ļauts Par Liepāju, par vēja vārdiem klusiem Kas ieskauj mūsu dzīvi, vada to." Jans Ikes 27.maijs