*** Tinu kamolu dzijas, ietinu tevi Pa vienam glāstam saudzīgi vien. Ielavās izmisums, mezglojas bēdas, Pazūd pavediens, esmu apmaldījies. Kur esmu, kur paliku, Vai gaida maz kāds? Mezgliem cauri izspraucas saules stars, Prieks un laime kā māsiņas līdzi sauc. Ar sirdi dzīvot, savām rokām just, Kā ik pavediens kamolā elpo, Pat kluss. Jans Ikes 20.maijs