*** Ir kas tāds ar roku netverams- Ļauj uzrakstīt šīs sajūtas stāstā. Pretī panāc um viss jau top gaišāks Arī lietus plīvurā slēpies rīts. Ir kas tāds ar roku neaizskarts Bet sirdī notverams, kad blakus elpo. Laiks ātri joņo, dienas garām tek Bet mēs, kā koki stalti vēl šeit stāvam. Ir kas tāds ar roku noglāstāms Un lādītē slepus ieslēdzams, lai mulst. Tā notiek ikvienam, tik nebaidies Jo mīlestība mūsos silti dzimst. Mazs mirklis patiesības sapņos ieslēgts Un katrā atkal plaukst kas aizmirsies. Ikreiz no jauna iemīlēties atļauts Un otru savām rokām pievilkt klāt. Jans Ikes 16.maijs