*** Nāk vētra, negaiss pāri zemei skrien Bet tu, kā putns, spītu dzen. Lauz savu ceļu vēja iedomās Un sagriez strauji greizos ratus naktī. Tu spēku smelies, neatskaties vairs. Rīb pērkonbungas, zibeņi jau trako. Kāp drošu sirdi kalnā augstākā Un tici, esi tur, kur lemts bij nokļūt. Nu vētra savu spēku lēnām zaudē, Skrien prom tie vēja kumeļi, kas zviedz. Zelts tavās acīs atstaro ko gaišu Un brīvi esam atkal visi mēs. Jans Ikes 8.maijs