*** Tik tālu, cik ceļš mani aizvedīs, Caur meža ielokiem līdz pagurumam iešu. Zem lapotnēm es, virs tām zvaigžņu taka Un kaut kur tajā mana laimes zvaigzne vīd. Tad kādu rītu zvaigznes dzisīs jūrā, Tik vientuļš kuģos zemapziņā spīts. Es zvēru, spēšu atgriezties tai krastā, Kur manas mājas tavā azotē. Tik tāls ir bijis ceļš, kam kartes nav, Tik tumšs, vien tavos logos gaisma spīd. Un svece, kas lej savu liesmu naktī, Glābj dzīvību. Jans Ikes 16.aprīlis