Latvijai Ietrīcas sirds par tevi domas kad klīst, Kā pusi gadsimta lika mums mēmi ciest. Bet sarkanbaltsarkanais tumsā pat plīv, Cauri pelniem un sniegiem vīd, Pāri upēm un ezeriem mūs nes. Dziedot uzaugām, dziedot sev spēku rodam, Ko atdāvāt zemei, ar ko aizlaist putnus vējā. Pār mežu galotnēm mākoņi slīd, Zem tiem ļaudis, kam zelta sirds. Zem tiem tauta, kas ticēt nepārstāj. Plīv jūras šalkoņā ieausts smalks pavediens, Kas caurvij lepno Kurzemi, Dievzemīti. Dabas spēks caurstrāvo ik katru liesmiņu Kas iekš Zemgales siltajām krūtīm mirdz. Tā mana Latvija, dieva dots spēks, Tas mans karogs, kas vienmēr plīv cēls, Mana zeme, ko mīlēt nebeigšu. Augstienei pāri veroties redzams cits skats, Kā viļņojas zeme, kā skanīgi Vidzeme zeļ. Ezeru atspulgos vizuļo viss, kas ir īsts, Starp aizmirstiem muižniekiem Latgale dzīvi svin. Ietrīcas sirds par tevi domas kad klīst, Es mostos ar tevi un zvaigznes skaitu tev līdzi. Mans sarkanbaltsarkanais elpo, ir dzīvs. Cauri gadiem un vētrām plīv, Un to nesīšu rokās mūžam brīvs. Jans Ikes