*** Tu manu interesi pin Un savij, līdz mezgli kā tīkls klāj zemi. Šķiet reizēm nepareizi būt par sevi pašu, Šķiet reizēm grēks tik salds. Tad garās naktis satver mani gūstā, Reiz pazaudētās zvaigznes tavā smaidā smīn. Nakts, šķiet, par tavu māsu lēnām pārtop Un tas tik dievišķīgi skaisti šķiet. Tu manos tīklos savijies un dejo Kad mēness pilnā aplī iededzies. To nenoslēpt, un nav jau ar ko paslēpt- Kad zvaigžņu lietus mirdz, es mīlu tevi. Jans Ikes 16.marts