*** Tu paņem mani rokās, vaļā nepalaid, Un izveido no manis cilvēku. Un pat ja tu reiz saskatīt to spētu, Es šaubos vai par to kāds priecātos. Vai tavā priekšā novilkt visas drēbes, Lai redzi mani dienās lietainās? Mēdz būt tā, reiz vaļā vērsies debesis Un brūces senās, brūces jaunās dziedēs. Bet, kad pienāk diena un tu sevi pieķer Pie domas tikai vienas, sniegbaltas, Raud debesīs kāds miegains enģelis Jo ārā ziema, viss šodien tavās plauktās. Jans Ikes 9.februāris