*** Nekad nelasu vēstules, ko raksti, Kavējos tik atmiņās, ko stāsti. Mēs nepagurstot svinam dzīvi , Tikmēr tur, kaut kur aiz mūriem, karo. Mīlestība akla ir un nejūt robežas. Tikai pārpilnības kauss kad plīst, Mēs atminamies ko patiešām mīlam Un gribam jaunu dienu ātrāk sveikt. Vairs neskatos spoguļos greizos, Tajos neredzu sevi, bet tevi. Aiz sienas ik vakaru kaimiņi strīdas, Pasauli dalot uz pusēm. Jans Ikes 5.februāris