""" Vēji smagi pūš. Laiks laižas līdzi, Paliek atmiņu putekšņi vien. Uz sadrupuša lieveņa Guļ mana sirds. Palaid vārdus, aizlaid skumjas, Sauc pie sevis klusi. Klusāk vēl par mātes čukstu Un, tomēr, tikpat mīļi. Nav vairs kur apstāties, likties, Kad divas par vienu kļūst. Aiz priekškara paslēpties, gaidīt Līdz bezgalīgs būs šis skūpsts. Jans Ikes 27.janvāris