*** Tu kā bērns jau smejies. Tik gardi smejies. Tik noslēpumaini kā liegumā smejies. Un rasas bērns uz sausa zieda No pārdzīvotām kļūdām laimi smeļas. Tā dienu no dienas vēl atkārtojas Un basām pēdām jau gurst no dejas. Bet atskrien rīts un ierejas, No zieda trauksmains nolec rasas bērns Un noskurinās, nopurinās mēms. Zeme nopriecājās, mīļi apkampa Un teicās vaļā šodien neatlaist. Jans Ikes 12.janvāris