*** Pakrūtē kūņojas, ducina un laužas Mana aizlienētā sirds kā negudra Un dvēselei liek apklusināt rapsodiju, Kas rakstīta zem tavas ieelpas. Vēlreiz pieklauvē un gaidi manus soļus, Ielaidīšu, neateikšu mirkli un prom nedzīšu. Pat piedošu pekstiņus visus, naivs būdams Gaidīšu no tevis citus vārdus. Jans Ikes 21.maijs