*** Sāpes par nobrāztu celi, Asarās aizmirsies draugs. Viens, divi, tās nožūst no vaiga Un aizvainojums paliek blāvs. Vispatiesāk jūt mazi bērni, No tiem nevar noslēpt neko. Kopā uzburt pasaku stāstus, Mazos stiķus zem pagultes slēpt. Un, ja pamūk reiz asara rūgta, Zini- drīz gaidāms arī kaut kas salds! Jans Ikes 9.aprīls