Sākam gatavoties Lieldienām Senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā, kas bija svarīgi zemkopju tautu, tostarp latviešu, dzīvē. Lieldienas jeb pavasara saulgrieži tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienādā garumā, un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām kļūstot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo "gaismas uzvaru pār tumsu" senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums – Lieldienas – laiks, kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti. 2020. gadā Lieldienas jeb pirmā svētdiena pēc pavasara ekvinokcijas pirmā pilnmēness iekrīt 12. aprīlī, kas tad arī ir Lieldienu datums Rietumu kristiešiem 2020. gadā. Pareizticīgajiem Lieldienu svinēšanas datums būs 19. aprīlis. Kristīgajās tradīcijās tiek uzskatīts, ka Jēzus augšāmcēlās Lieldienu svētdienā, kas ir trešā diena pēc Lielās piektdienas jeb dienas, kurā viņš tika sists krustā. Arī Jēkabpils novada pagastu pārvaldes sākušas gatavoties Lieldienām, pamazām rotājot pagastu ciemus. Attēlā: Lieldienu rotājumi Leimaņu pagasta Mežgalē, pie pagasta pārvaldes un sociālās aprūpes nama "Mežvijas"