Galerija 12.08.2021
1 photo • Aug 12 2021 16:12
#nedēļasgrāmata
Māris Bērziņš "Nākotnes kalējs. Vilis Lācis"
Māra Bērziņa grāmata par latviešu rakstnieku, daudzu romānu, stāstu un lugu autoru, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes, Latvijas PSR Ministru Padomes, PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētāju Vili Lāci (1904 – 1966).
Vilis Lācis latviešu literatūrā ir ļoti pretrunīga personība, pat traģiska. Dažādos laika...More#nedēļasgrāmata
Māris Bērziņš "Nākotnes kalējs. Vilis Lācis"
Māra Bērziņa grāmata par latviešu rakstnieku, daudzu romānu, stāstu un lugu autoru, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes, Latvijas PSR Ministru Padomes, PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētāju Vili Lāci (1904 – 1966).
Vilis Lācis latviešu literatūrā ir ļoti pretrunīga personība, pat traģiska. Dažādos laika periodos pretrunīgi vērtēts.
Kaut arī šodien tik liela pieprasījuma pēc Viļa Lāča darbiem vairs nav, viņš tomēr ir ieņēmis redzamu un paliekošu vietu latviešu literatūrā. Pagājušā gadsimta 30. gados Lāci var uzskatīt par vislasītāko autoru. Varam spriedelēt par to, ka Lācis parakstīja deportāciju sarakstus un kas būtu noticis, ja viņš to nebūtu darījis. Un kāpēc viņš to darīja. Lāča personība savā ziņā latviešu tautai ir pat simboliska, tai ir pietiekami daudz pretrunu, kontrastu, iekšēju konfliktu. Viņš bija cilvēks, kuram piemita gan mazvērtības kompleksi, gan lielummānija, gan neatlaidība un spīts un kuram vajadzēja sadzīvot ar paša nodevību, vilšanos un traģismu.
Vilis Lācis deva rīkojumu par vairāku sabiedrībā pazīstamu pirmās brīvvalsts personu izsūtīšanu 1940. gadā. Un pats galvenais – viņš parakstīja liktenīgo pavēli par 10 000 ģimeņu deportāciju 1949. gadā.
Vilim Lācim pārmet saistību ar boļševikiem, vēlmi izsisties sabiedrībā, pacelties augstāk, sasniegt kaut ko vairāk. Viņš ir spilgts piemērs tam, ka īstam talantam akadēmiskās izglītības trūkums nav šķērslis. Jaunībā bijis ostas krāvējs, kuģu kurinātājs, zvejnieks. Puisim no lielpilsētas nomales bija mērķis iekarot pasaules slavu un atzinību, tā sasniegšanai tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi. Vilis Lācis it kā izdzīvoja vairākas dzīves, kā rakstnieks viņš izbaudīja to cilvēku likteņus, kas risinājās viņa darbos.
Grāmatas autors mums rāda, ka pusmūžā Vilim Lācim ir viss, ko var vēlēties – ģimene, bērni, nauda, privilēģijas, tomēr apmierināts viņš nejūtas, viņš apzinās boļševiku vadīšanas postu, bet mainīt neko nespēj. Viņam trūkst drosmes. Viņš ir bagāts rakstnieks.
Savas dzīves laikā viņš ieguvis slavu, ietekmi un varu, sasniedzis virsotnes, par ko jaunībā sapņoja, bet paralēli tam viņš ir slimību mocīts vīrs. Publiska persona, taču tajā pašā laikā ļoti noslēgts, kam bieži nav ar ko parunāties, kam uzticēties. Daļa tautiešu viņu cienīja un respektēja kā talantīgu rakstnieku, bet daudzi nicināja un neieredzēja par nodevību. Vilis Lācis bija nacionāli noskaņots, uzskatīja, ka visiem valdības cilvēkiem, ierēdņiem jāzina latviešu valoda.
Pārsteidzoši ražīgs rakstītājs – 20 romāni, 57 stāsti, 7 lugas, publiskas apceres. Taču pārrakstīja un izmainīja vairākus savus darbus (Zītaru dzimta), lai saliktu padomju varai tīkamus akcentus. Tāpēc daudzi pamatoti uzskata viņu par nodevēju, sauc par komunistu roklaižu, pārmet rakstnieka necienīgu rīcību. Tomēr diez vai varam izlikties, ka tāda Viļa Lāča mums nemaz nav bijis un noliegt viņa sacerējumu popularitāti un sasniegumus rakstniecībā.
Tikai viens mazs piemērs – šķiet, ka latviešu literatūrā nav otra tik sirsnīga, aizkustinoša un skumja stāsta kā Viļa Lāča “Vanadziņš”. Grāmata e-
katalogā pieejama šēit: https://ej.uz/mqh6
-
