Es nolasu:

Tumšā diennakts pusē atrodos viens,siens - sasalis ledusgabalā!
Lāpu vēlos skart,uzart - kādas dvēseles pūra emocionālo lādi...
Dikti enģelīša priekšā kūstu,gūstu - ideālu tēlu!!
Lupinu vaļā ziedu,kā medu gūto uz savas miesas...(J.Veinbergs) Ⓒ

Un arī nolasu:


Audzināšanas mirkļi liek analizēt domu graudus, gardas lūpas - glāstot!
Gaistot acstājot patīkamu rozi, reti - apciemojot bērnības Rubeņu ciemu...
Ceru vismaz - lai nākošā dzīvē daiļā lēdija* pieņem mani, kāds esmu!!
Eju likteņa valstībā robot - likteni, likmi uzstādot: mana dvēsele pieder tai, kurai šķīsta personība!!!
(J.Veinbergs) Ⓒ