Antona Austriņa piemiņas muzejs "Kaikaši"

Antons Austriņš. "Ziemas krēsla ", "Zvārgulīši ".

Maruta
Created: Feb 13 2013 23:21

Kā putns vakars pleš / Pār māju spārnus / Un dienas gaismu dzeš. / Snieg sniegs- klāj zemes sārnus. / Ceļš aizstieg staigājams- / Balt-viegls audums. / Mežs silts , kā tēva nams, / Kā sapņu glaudums. / Krūms iegrimst purmalā, / Kā spēlmans snaudā, / Saldvieglā reibumā, / Pusnomod-jautā. / Kurp veries, paveries, / Vai zeme migtu? / Kur,dzīvs,lai patveries? / Šķiet, zvaigznes snigtu. / Mežs klusais zarus liec, / Kā ceļos krizdams / Tev, krēslas dvēsles zieds, / Es līdz tam, brizdams. / Snieg zvaigznes- debess tumst-, / Tu apsniedz ceļos. / Sirds neilgo, nedz skumst, / Kā veļos. / *** Ziemas vakars. Zvārgulīši / Ārā vizināties sauc. / Pasizdamies sāņus tīši, / Kamaniņas sniegu jauc. / Ienāk prātā Felicita, / Lapsas boa gaišdzeltens, / Kas man drīz uz rokas krita, / Vakars kad bij mierīgs, lēns. / Mostas salda vēlēšanās / Atsaukt stundas brīnišķās, / Pilnas jautras spēlēšanās, / Mīlestības dievišķās. / Kur tu slēpies? Zvārgulīši / Ārā vizināties sauc. / Pasizdamies sāņus tīši, / Kamaniņas sniegu jauc. /