Lai bij vārdi, kam bij vārdi, Man pašai bij stipri vārdi: Daugaviņu noturēju, Mietu dūru vidiņā. Sita mani, dūra mani Kā ozola bluķeniņu; Neiesita, neiedūra, Kā tērauda gabalā. Trim kārtāmi zelta jostu Ap to kuplo ozoliņu Cirta čūska, dzēla bite Ne lapiņa nedrebēj’. -- Skauž man skauģi, bur man buri, Nevar mani izpostīt. Kā var tādu izpostīt, Kam Dieviņi’s palīdzēja. Cel Dieviņi stipru sētu Ap to manu augumiņ’! Cel Dieviņi stipri sētu Ap to manu dvēselīt! -- Cel Dieviņi stipru sētu Ap to manu māju viet! Visi meži guņos dega, Visi ceļi atslēgām. Ar Dieviņa palīdzību Visam gribu cauri iet. Ar Dieviņa palīdzību Visam varu cauri iet.