Katoļu portāls

Share

KUR GARS TUR DZĪVĪBA.

Kādā dienā zvana man mīļš brālis. Viņam esot uz sirds ņemt mani līdzi uz Valmieras kafejnīcu, kur pulcējas ticīgie, vai brauksi, viņš prasa? Pēc mazas pauzes teicu, ka braukšu. Nodomāju, vēl priekšā ir nakts, varbūt Tas Kungs dos kādu zīmi, braukt vai nē! Jo tikai tie ir Dieva bērni, kurus vada Dieva Gars. Un tā, vakara lūgšanā ieliku šo situāciju mīļā Jēzus rokā! Kad naktī pamodos, tūlīt meklēju, vai jau ir atbildēts? Bet nekā, atbilde vēl nebija! Tad atkal lūdzu; lai mīļais Pestītājs Savu gribu, vai svētīs mūs ar Savu klātnību, vai braukt uz Valmieru man.... Gāju atkal gulēt. Pēc kāda laika atkal meklēju savā garā atbildi pamodusies. Bet arī šoreiz nekā! Dievs jau nav kurls, bet tomēr vēl reiz lūdzu pēc Dieva vadības. Nodomāju, ja nesaņemšu atbildi, zvanīšu brālim rīt un atteikšu braucienu. Jo gribu būt tajā vietā, kurā Mīlestība mīt! Brālis kāda ticīgā brāļa vietā bija aicināts vadīt pulciņu. Un tā, atkal ticībā, ka lai notiek viss pēc mīļā Jēzus prāta, likos uz auss. Bija vēl drusku laiks līdz rītam. Pret pašu rītu, beidzot, sapni redzu; es gatavojos zvejai, atvērusi varenu koka kasti, lādi un pārlūkoju piederumus zvejas, ēsmu Un vēl citā situācijā redzu sevi stāvam pie lielas tīklu kaudzes, vienu roku uzlikusi lūdzos. Tad gan es paliku priecīga, Tēvs tur būs! Kaut ātrāk pienāktu tā braukšana uz Valmieru! Sapratu, ka būs jāņem līdzi arī Veltiņai diktētās dievišķās atklāsmes, ko viņa saņēma jau vairāk kā 35 gadus, visu pierakstīja viņas sekretāre kladēs un burtnīcās, kā arī uz lapām nodrukāti Dieva vārdi, arī Garā teiktie, kas palīdz daudz vairāk izprast Viņu un sevi pašu uz šīs zemes. Tas, ko māsai lika Kungs rakstīt. Sēdi un raksti; Viņš teica. Un tas ir ļoti, ļoti daudz, tāpēc lūdzu Jēzu, ko konkrēti aizvest ticīgiem, jo sapratu, ka ir tam sagatavotas sirdis, uzņemt dievišķo barību. Bez īpašas sagatavošanas nevar Dievu saprast, jūsu domas nav Manas domas, tās stāv augstāk par cilvēciskām. Beidzot brālis atbrauc un mēs laižam uz Valmieru, Dievu pielūguši! Man par lielu noskumšanu, visu ceļu brālis man ar vārdiem nikni uzbruka, lai es neuzspiežot tās atklāsmes! Teicu, labi, es tikai ieteikšu. Nekad vēl nebiju tik ļaunu savu brāli redzējusi! Sapratu arī, kas stāv aiz brāļa, mūsu lielākais ienaidnieks, tumsas pavēlnieks, kas tagad nervozē! Bet stāv rakstīts, Dievam vairāk jāklausa... Ceļā brālis stāsta sapni; viņam nocērt galvu, bet brālis asiņaino galvu uzmauc atpakaļ, asinis šķīst uz visām pusēm, cilvēki šausmās mūk prom no viņa.... Un tā nonācām Valmierā. Pamazām pulcējās ticīgie. Brālis spēlēja ģitāru, izdalīja arī mums dziesmu vārdus, slavēt to Kungu, Kurš ir cienīgs visu godu patiesi saņemt! Tad brālis vadīja vakaru tālāk, lasīja kaut kādus pierakstus. Klausoties brāļa mācību, palika fiziski smagi, grūti to bija klausīties! Cilvēciskais skaidrojums stāv nelabā varā, tas dvēselei ir nebaudama barība. Mēģināju kaut ko, kad bija iespēja, teikt, jo brālis centās mani pie vārda nelaist, stāstīt par mācību no Augšas, par dievišķām atklāsmēm... Te brālis sāk spēlēt un dziedāt... Pēkšņi, pārtrauc, iestājas klusumsun, brālis rāda man ar zīmēm, lai turpinu runāt. Es apjukusi, turpināju. Liecināju par Veltiņu, kura daudzas reizes bija Debesīs, ka tika kā mācību spēks sūtīta pie mums, jo Dieva tautā ir tumsa, dievišķās izpratnes nav... Draudzīte klausījās, jautāja... Te brālis mans saka; ka tā ar viņu vēl nekad nav noticis, palika bez balss dziedot, kad es liecināju...Tā pats Dievs bija spiests iejaukties, lai Viņa Gaisma nonāk ticīgo sirdīs, jo ne jau visi to saņem, bet tikai tie, kas bija savas sirdis atvēruši, atteikuši savai gudrībai un meklējuši gudrību no Dieva. Tie priecājās! Kā kāda māsa vēlāk man teica; esot jau gribējusi vispār pamest šīs sapulcītes, tik garlaicīgas un izmocītas tās bija! Un tieši šovakar saņēma Dzīvības un Gudrības dāvanu no paša Kunga! Es atstāju visas līdzi paņemtās kaudzītes ar atklāsmēm, kur tas Kungs Pats Savu vārdu skaidro. Piepildās vārds, ka brālis brāli nemācīs, bet tas Svaidījums, ko Jēzus uzbraucot sūtīja Savai draudzei, kā Mācību Spēku! Tā ir Labā Vēsts! Mana tauta iet bojā atziņas trūkuma dēļ. Tā ir Gaisma Manai tautai, tās īpašums un ne mans, man tas ir jādod tālāk! Jums nevajag, ka kāds jūs māca, bet tas Svaidījums, Tas jums mācīs visas lietas! Es pie jums sūtīšu kalpojošos garus miesā... Arī es lasu Bībeli Dievišķā Gaismā. Kaut jau bija 23.30, ticīgie negribēja izklīst, valdīja svētlaimīga atmosfēra, baudījām Tēva klātbūtni! Aizlūdzām par vajadzībām, lūdzu gudrību.... Naktī vēlu laimīgi visi šķīrāmies, kaut kafejnīcā parasti pulcējās tikai uz 2 stundām. Atceļā brālis jau bija šo to sapratis, kluss un mierīgs. Bet beidzās benzīns, vau, 20 grādi mīnusā, ārā ziema auksta! Brālis sāk slavēt klusiņām, es pievienojos, mašīna brauc un brauc... un brauc! Te ieraugam kolonka spīd, iegriezām un kādā bedrē iebraucām un mašīna noslāpa! Abi tā smējāmies! No pārdzīvotā un no tā, ka Tas Kungs mūs izglāba! Paldies Dievam! Pietiek, Esmu izlēmis atjaunot Sava Vārda labo slavu! Tā saka mūsu mīļais Tēvs Jēzus Kristus. Ir jāizprot Dieva griba un jāatšķir cilvēciskais prāts, kas vilcinās padoties. Ej droši pāri savai Jardānei uz Kanaāna zemi, no savas izpratnes Dieva vadībā uz Viņa Izpratni, ļauj sevi sagatavot mūžībai. Kāpēc tu gribi dzīvot neauglīgā tuksnesī? 4. Moz. 22,12. Nezināšana strīdas, zināšanai nav par ko strīdēties, tā zina! Nevienam nav nekādu tiesību pār otru, kā vien tiesības mīlēt!