viļņi nāk ar apmēram 8u sekunžu intervālu. ja grib tikt, kur lielie viļņi veidojas, un tur arī vaig tikt:] - jāizpeld cauri zonai, kur viņi veras ciet un šķīst putās- veļasmašīnai; - kamēr peldi cauri - noteikti dabon "izmazgāties". uzkrīt tev tāds virsū un tad mazgā - paiet sekundes 4as, kurās tu griezies zem ūdens uz riņķi visos iespējamos veidos, sargādams galvu, tevi vēl rausta aiz kājas piesietais dēlis, un kad tevi izlaiž virspusē - tu jau esi atvilkts atpakaļ - tad drīz akal dziļi ievelc gaisu, jo pēc 4ām gāžas virsū jau nākamais. ņem vērā to, ka tas ir spēkietilpīgi. tad jau nāk nākamais. viļņi lieli nu 2 - 3 metri. tas ir tāds vaildenieks mežonīgs kopā ar inteliģenci, jo jāvēro tas viss. sākumā pirms iet oķī vislabāk ir pasēdēt okeāna malā - un saprast ritmus. redz izrādās, ka tie viļņi nāk pa cikliem un ik pa laikam, pirms nāk sevišķi lieli viļņi ir tāds tā kā logs pa kuru var izsprukt uz priekšu. un tādā garā miljons lietu ko vērot..:] kā iesācējam man baigi interesanti. un bailīgi un vareni.
dabā ir interesanti man:]

ps.īstenībā vispār pa dzīvi skatos, lai būtu baiļu komponentes klātesamība - tad jūtos "mājās:]" -ja vēders ir savilcies čokurā - ja esi savācies visās savās maņās kā dūre - tas ir īstais konstruktīvais stāvoklis, kurā esi kā stiegra bulta pats sevī..o joptvai:]

tik vaig mācēt atrast optimālo starp spējām un situāciju - citādi
gadās ka esi ielīdis atklātā nemierīgā okeānā 4metrīgos viļņos mežonīgā pludmalē pilnīgi viens pats un piefiksē, ka velk iekšā un nevar tikt ārā - mīziens un vēders ir savilcies tā , ka aiz spazmām nevar paelpot normāli, kur nu vēl ievilkt gaisu..domās sauc pēc mammas..]

..bet vaig redzēt sevi no malas ar kādu "otchajano" sparu tu airē uz priekšu ar rokām un kājām, lai tiktu pirms vilņa, kurš, ja tūļāsies - aizvērsies tev virs galvas - vnk pašam nāk smiekli, kā tu tur ņemies - spēki rodas paši no sevis..visu izdari kā "mīļais"..:]

galvenais, koroče, ir saglabāt paniku:]