Labu laiku Pūks vispār nespēja domāt. Tad viņam ienāca prātā, ka galu gala tas ir ļoti glīts podiņš, pat ja tur iekšā nav medus, ka to var izmazgāt un vēl palūgt kādu, lai uzraksta uz podiņa «Daudz laimes dzimšanas dienā». I-ā varētu likt podiņā, ko vien gribētu, jo podiņš ir saimniecībā derīga manta. Šī doma nomierināja Pūku. Un viņš nolēma iegriezties pie savas draudzenes, meža gudrinieces Pūces, kas tepat dzīvoja.