Pie galda, pie goda, pie labiem ļaudīm
Tā, atklājot Dundagas muižas vilnas burziņu, sacīja namamāte, Dundagas Kultūras pils direktore Baiba Dūda. 16. VII novada centrā visu dienu notika koncerti, amatu darbnīcas un tirgošanās, pulcējot daudz ļaužu — dundadzniekus un kolciniekus, bijušos pagastu iedzīvotājus, tuvākus un tālākus kaimiņus un pavisam tālus viesus.
Kādā nosacītā pavaļas brīdī uz dažu minūšu sarunu izdodas noķert visa pasākuma dvēseli Baibu Dūdu.
— Kā radās Dundagas muižas vilnas burziņa iecere?
— Ar idejām tā ir — nāk, nāk un atnāk. Dundagas novadā ir tik daudz kā, ar ko lepoties. Pērn notika lielisks Sklandraušu festivāls, bet uzreiz sapratām, ka tādu katru gadu rīkot nevaram. Vajadzēja paraudzīties, kas vēl mums ir visapkārt, un mēs ieraudzījām Pāces vilnas pārstrādes fabriku. Tā ir darbība, kurā ir ieausta daudzu paaudžu pēctecība. Tur viss ir kopā — vilnas pārstrāde, Daiļrades cehs, tas veidojis paaudzes, gaumi, tajā izpaudies darba tikums, tam bijusi noteicoša loma daudzu profesiju izveidē. Laiks iet uz priekšu, ir lietas, kas palikušas pagātnē, un svarīgi ir uz to paskatīties un atdot godu, svarīgi novērtēt tagadni un to, kas ietiecas nākotnē.
Svētkos mēs gribam radīt un rādīt ko labu sev pašiem un viesiem. Mums vajag ciemiņus, kas atbrauc šurp un svin kopā ar mums! Šāds pasākums vienmēr nozīmē mūsu novada daudzināšanu. Esam atraduši kaut ko sev nozīmīgu un vērtīgu, ko ceļam gaismā un ap ko arī visu dienu būvējam.
— Viena diena, bet šīs smailes apakšā ir piramīda, ko veido daudzu dienu un mēnešu darbs — vispirms ideju pieslīpēšana, pēc tam neskaitāmie praktiskie darbiņi.
— Tā ir. Sākumā tiešām tā ir domas izlološana, iznēsāšana... Kolēģei Smaidai teicu, ka es gluži fiziski varu parādīt sevī to vietu, kur tas sācies un tapis. Saku milzu paldies visiem, kas līdzdarbojās, svētkus sagatavojot, — lieliem un maziem, jauniem un veciem, tiem, kam tas ietilpa darba pienākumos, un tiem, kas ar tādu pašu degsmi iesaistījās no ārpuses, vi
Tā, atklājot Dundagas muižas vilnas burziņu, sacīja namamāte, Dundagas Kultūras pils direktore Baiba Dūda. 16. VII novada centrā visu dienu notika koncerti, amatu darbnīcas un tirgošanās, pulcējot daudz ļaužu — dundadzniekus un kolciniekus, bijušos pagastu iedzīvotājus, tuvākus un tālākus kaimiņus un pavisam tālus viesus.
Kādā nosacītā pavaļas brīdī uz dažu minūšu sarunu izdodas noķert visa pasākuma dvēseli Baibu Dūdu.
— Kā radās Dundagas muižas vilnas burziņa iecere?
— Ar idejām tā ir — nāk, nāk un atnāk. Dundagas novadā ir tik daudz kā, ar ko lepoties. Pērn notika lielisks Sklandraušu festivāls, bet uzreiz sapratām, ka tādu katru gadu rīkot nevaram. Vajadzēja paraudzīties, kas vēl mums ir visapkārt, un mēs ieraudzījām Pāces vilnas pārstrādes fabriku. Tā ir darbība, kurā ir ieausta daudzu paaudžu pēctecība. Tur viss ir kopā — vilnas pārstrāde, Daiļrades cehs, tas veidojis paaudzes, gaumi, tajā izpaudies darba tikums, tam bijusi noteicoša loma daudzu profesiju izveidē. Laiks iet uz priekšu, ir lietas, kas palikušas pagātnē, un svarīgi ir uz to paskatīties un atdot godu, svarīgi novērtēt tagadni un to, kas ietiecas nākotnē.
Svētkos mēs gribam radīt un rādīt ko labu sev pašiem un viesiem. Mums vajag ciemiņus, kas atbrauc šurp un svin kopā ar mums! Šāds pasākums vienmēr nozīmē mūsu novada daudzināšanu. Esam atraduši kaut ko sev nozīmīgu un vērtīgu, ko ceļam gaismā un ap ko arī visu dienu būvējam.
— Viena diena, bet šīs smailes apakšā ir piramīda, ko veido daudzu dienu un mēnešu darbs — vispirms ideju pieslīpēšana, pēc tam neskaitāmie praktiskie darbiņi.
— Tā ir. Sākumā tiešām tā ir domas izlološana, iznēsāšana... Kolēģei Smaidai teicu, ka es gluži fiziski varu parādīt sevī to vietu, kur tas sācies un tapis. Saku milzu paldies visiem, kas līdzdarbojās, svētkus sagatavojot, — lieliem un maziem, jauniem un veciem, tiem, kam tas ietilpa darba pienākumos, un tiem, kas ar tādu pašu degsmi iesaistījās no ārpuses, vi
| ← previous | 171. from 300 | next → |
