Kāds ASV kareivis par savu pieredzi:

Godīgi sakot, kad pirmo reizi kādu nošāvu, pārsteidzoši, taču es tikpat kā neko nejutu. Katru reizi kad izšāvu lodi tā ieurbās mana ienaidnika ķermenī un izlidoja tam cauri. Pirmo cilvēku pa kuru man nācās šaut es sašāvu gurnā, viņš nokrita zemē. Es pieskrēju, lai iešautu viņam galvā. Nekad nebiju domājis, ka cilvēks spēj izdvest tik briesmīgu kliedzienu. Taču, es tāpat neko nejutu, biju pilnīgi bez emocijām, iespējams, ka tas tajā visā ir pats šausmīgākais. Tagad, kad esmu jau aizgājis no armijas tas kliedziens laiku pa laikam atskan manā galvā. Bet es neatceros kā viņš izskatījās. Atceros tikai viņa kliedzienu.