Maksimiliāns Kolbe, mūks, kurš tika nosūtīts uz Aušvicas koncentrācijas nometni. Kā jau ticīgs Dievam, kā jau Dieva kalps, viņš pieturējās pie visām normām un bija kategoriski pret nacistiem. Kad nacisti nolēma nomērdēt badā 10 cilvēkus, lai tādējādi pierādītu savu taisnību, koncentrācijas nometnē izcēlās neliela panika. Par to satraucās visi izņemot Kolbi. Kad kāds vīrietis skaļi raudāja, jo viņu nacisti bija izvēlējušies bada nāvei, Kolbe pateica, lai viņš neuztraucas, jo badosies viņa vietā. Un tad Kolbe sāka dziedāt uzmundrinošas dziesmas, cik ilgi vien spēja, lai uzmundrinātu nometnē esošos cilvēkus. Galu galā nacisti nenoturējās un viņu nogalināja.

Pēc daudzu Aušvicas nometnes cilvēku stāstītā, tieši Kolbe devis viņiem iemeslu dzīvot. Kopumā Aušvicas nometnē savu dzīvību zaudēja 1.1 miljons cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija ebreji. Tāpat tur tika nogalināti daudzi čigāni, kā arī nacisma pretinieki poļi.