Frankenšteina tēma - mākslīgi izveidota kroplība vai kliedziens par dabiskām dziņām pēc skaista, kuras ir trauslas un tajā pašā laikā kaislīgas; naivas un arī agresīvas, laipnas un bezkaunīgas? Šīs sejas Morganti interpretācijā liekas nemirstīgas, īstas, bet tu juties kā amorāls, korumpēts un akls; kas ir “monstrs”, kas ir “svētums”, kas esi tu pats?

Džordano atzīstas, ka strādājot ar cilvēkiem, kuri apvienoti Frankenšteina tēlā tika veidota vienotība, uzticība un dabiskums, tas bija “patīkamas tikšanās”, bet problēmas sagādā „pārējais, īpaši koordinatori, palīgi, kuru „normalitāte” biedē ar savu prozaiskumu un liek izjust nepatīku no sastapšanas”.