Kad ar Kristīni iepazinos, uzreiz izjutu izaicinājumu – ar viņas personību mākslas kontekstā var izveidot ļoti interesantus risinājumus. Virsrealitātes vidē iekļūst iekšā nevis viltojums, bet reāls tēls, kura personība reālās dzīves publiskajā telpā jau pati par sevi sevī ietver manis minēto algoritmu. Viņas tēls ir ambivalents, bet būtība ir gaiša – un tas ir pats galvenais. Par līdzjūtības tēmu visraksturīgākais darbs ir „Dzeltenie putni”, kura koncepts un psiholoģiskais spriegums balstās uz šī pavasara publisko skandālu – tie, kas par to atceras, sapratīs, kas šajā bildē ir domāts un kāpēc tai ir jābūt tik vardarbīgai. Māksla funkcionē kā alūzija par reāliem notikumiem, kuru galvenā varone vienlaicīgi ir šīs alūzijas atveidotāja. No realitātes atrauti fantasmagoriski sižeti ar Kristīnes klejojumiem virsrealitātes zonā, kas risinās darbos, tajā pašā laikā atspoguļo modeļa biogrāfijas patieso lietu būtību.