AGLYUNAS DĪVMŌTEI
Madsolas Jōņs (Jōņs Ludboržs, 1913.-1975.).

Es pīglaužu pīri pi akmiņu kōpem,
Un vītu šū lyupas kai svātumu skar,
Kur gōjuse myužus ir, apspīsta sōpem,
Šei tauta, kas azaru krostmolas ar.

Kod polōt sōk muzyka sērmajōs veļvēs
Un zylgonom stryuklom kōp vyroka smōrds,
Gors īnērst kai senōtnes dyumoku dzeļmēs,
Kur laikmets mej laikmetu, myužeibas skōrts.

Sōk piļdeitīs bezneica bōlgonom ānom,
Nu pogrobim tymsim vaid izmysums baigs,
Bet apskaidrōts mīrā un laimeibā lānom
Ik tāls kļyust, kam pīsavērš Dīvmōtes vaigs.

Rymst zūbynu škindas.
Aiz bazneicas laukā Vairs bōrini naraud,
vairs mēra še nav.
Nas viļni nu azara sleicēju aukā,

Dzērd kurlais, redz oklais, dzīd māmais še jau...
Tōs tālu, kas vaduse cauri caur vātrom,
Pōr dyumokom pōri zaltstorōjums glauž.
Čukst lyupas "Monstra, te esse matrem!"
Sirds lyugšonas dziļumā myužeibu jauž."