Mūžībā devies valodnieks Jānis Kušķis
1 video • Apr 25 2022 01:03
Atvadīšanās notiks 27. aprīlī Rīgas krematorijas Lielajā zālē pulksten 13.00.
Jānis Kušķis dzimis 1930. gada 14. novembrī Lazdonā. 1955. gadā beidzis Latvijas valsts universitātes Filoloģijas fakultāti, turpinājis studijas turpat aspirantūrā 1955–1958. Ieguvis filoloģijas maģistra gradu. No 1958. līdz 2009. gadam bija lektors LU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas (vēlāk Baltu valodu) katedrā...MoreAtvadīšanās notiks 27. aprīlī Rīgas krematorijas Lielajā zālē pulksten 13.00.
Jānis Kušķis dzimis 1930. gada 14. novembrī Lazdonā. 1955. gadā beidzis Latvijas valsts universitātes Filoloģijas fakultāti, turpinājis studijas turpat aspirantūrā 1955–1958. Ieguvis filoloģijas maģistra gradu. No 1958. līdz 2009. gadam bija lektors LU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas (vēlāk Baltu valodu) katedrā.
Publicējis ap 1200 rakstu par valodniecības jautājumiem dažādos izdevumos Latvijā un ārzemēs. Veidojis 900 raidījumu par valodu Latvijas Radio. Līdzautors grāmatai «Kā latvietis runā» (1994). Lasījis referātus par valodu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Maskavā, Toronto, Ņujorkā.
Jānis Kušķis bija biedrības «Latvietis» priekšsēdis, Latvijas un Austrālijas biedrības goda biedrs (1998), Teodora Reitera fonda goda biedrs (1998), darbojās Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopā. Saņēmis Kārļa Mīlenbacha balvu (1999), Luža Bērziņa lielo balvu (2001), Teodora Reitera lielo balvu (2004), Triju zvaigžņu ordeni (2004).
Jāņa Kušķa raksti apkopoti grāmatās «Mūsu valoda» (2006) un «Mūsu valoda II» (2009). Valodnieks lietoja klasisko pareizrakstību, sauca sevi par pēdējo endzelīnistu, viņš ir uzrakstījis rakstu, kā pareizi lietot «Ŗ ŗ», tāpēc, cienot viņu, publicējam nekrologu klasiskajā pareizrakstībā.
Latviešu valoda, grāmatas un mūzika bija svarīgākās lietas viņa dzīvē. Savu skaņu plašu kollekciju viņš atdevis LNB. Jānis Kušķis nesavtīgi mīlēja Latviju, bija Latvijas patriots.
2022. gada 21. aprīlī.
Biedrība «Latvietis»
-
