Parunāsim, draugs
1 video • Jan 26 22:52
Jaunībā rakstītas rindas, kuras palūdzu atskaņot mākslīgo intelektu. Kaut tas nav «tīrasiņu latvietis», bet saprast var.
Parunāsim, draugs,
Par to, vai viegli mežrozēm kas plaukst,
Par to, cik grūti nezināt un būt,
Kad atlicis, ir tikai par mežābeli kļūt.
Kur palicis ir niknums,
Kas nežēlīgi kož
Un saprātu pie sāniem
Kā zobenu sev jož?
Tāds sapnis vien
Bij’ mūsu skolas gadi
Gan Liepājā pie jūr...MoreJaunībā rakstītas rindas, kuras palūdzu atskaņot mākslīgo intelektu. Kaut tas nav «tīrasiņu latvietis», bet saprast var.
Parunāsim, draugs,
Par to, vai viegli mežrozēm kas plaukst,
Par to, cik grūti nezināt un būt,
Kad atlicis, ir tikai par mežābeli kļūt.
Kur palicis ir niknums,
Kas nežēlīgi kož
Un saprātu pie sāniem
Kā zobenu sev jož?
Tāds sapnis vien
Bij’ mūsu skolas gadi
Gan Liepājā pie jūras,
Gan Brocēnos, kur radi.
Es ticu tev,
Cik tomēr tas ir labi,
Cik lieliski ir zināt,
Ka neesi tu viens,
Ka arī ceļa stabam
Ir pārinieks kaut viens.
Vēl gribu tev ko teikt,
Nepārtrauc un atļauj mierīgi man beigt.
Padomā – vai vienmēr jauni būsim mēs,
Vai arī mūs kādreiz vecums pievarēs?
Nu ko, laiks beigt,
Pagaidām ir grūti vēl ko teikt.
Daudz vasaru vēl paies,
Līdz kājas cietu manīs
Vēl sveicienu tev sūtu,
Ne skumīgu, ne kūtru,
Kā vienmēr labu vēlot,
Ne vienmēr protu žēlot.
-
