Jaunībā rakstītas rindas, kuras palūdzu atskaņot mākslīgo intelektu. Kaut tas nav «tīrasiņu latvietis», bet saprast var. Dzīve ir skaista, Brīžiem pat jauka. Dzīve ir dzīve, To apzinos es. «Es» – tas skan lepni, Kad rimuši vēji. «Es» – tā ir balva Un «paldies» tas ir. Vēlreiz es atgriežos Nedienu dienā. Murgoju naktīs, Un dienā nāk, miegs. Skaista ir dzīve, Pat jauka tā ir. Kāpēc gan mani Tā nomocīt grib?
1983.