Tauta ir tāds pašorganizēts veidojums, kuram ir kopējs pasaules skatījums un kad cilvēki dara kopīgu darbu. Nekā no minētā nav, tas nozīmē, ka nav arī tautas un cīņas. Ir tikai individualitāšu pūlis un ilūzijas, kā arī hockejs, balti galdauti un tas, kas palicis no Dziesmusvētkiem... Tikai nacionālisms spēj pūli pārvērst tautā, bet, kur ir tie, kuriem nacionālisms ir pieņemams? Var patriotisko un nacionālo līriku turpināt vēl trīsdesmit gadus, bet ja šim pasaules skatījumam un kopdarbam nav to, kuri vēlas un ziedojas, tad diemžēl paliksim runu līmenī, kamēr vēl esam, bet drīz vairs nebūsim arī fiziski. Zvans jau skan...