06.05.1856. - Dzimis neirologs, psihiatrs un psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids (pilnajā vārdā Zigismunds Šlomo Freids).

Zigmunds Freids bija ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs. Zigmunda Freida "personības teorija" ir veidota apmēram 40 gadu ilgā laika posmā.

1886. gadā Freids pievērsās privātpraksei, kas uzlaboja viņa finansiālo stāvokli. Tajā viņš izmantoja elektroterapiju, hipnozi un masāžas. Rezultātā tika izstrādāta psihoanalīzes metode. Freids par galveno cilvēka dzīves mērķi uzskatīja dzimumdziņu apmierināšanu. Tas tika uzskatīts par galveno iemeslu cilvēka emocionālajam sasprindzinājumam dzīvē, tai skaitā vardarbībai, agresijai un histērijai. Freids savas karjeras laikā ieviesa daudzus līdz tam brīdim nebijušus ārstēšanas paņēmienus, tai skaitā brīvās asociācijas metodi, dialoga veidošanu ar pacientu psihopatoloģijā un transferences lomu analīzes norisē. Sapņi pēc Freida domām bija avots, kur meklēt cilvēka neapzinātās vēlmes.

Freids centās rekonstruēt sapņu slepeno jēgu - tās latento saturu - un tādā ceļā atklāja īpašu zemapziņas prāta procesu valodu. Savus atklājumus Freids 1900. gadā publicēja darbā “Sapņu skaidrošana”. Šo grāmatu ar pilnām tiesībām var uzskatīt par viņa visbūtiskāko ieguldījumu zinātnē.

Dzīves nogalē Freids bija kļuvis slavens un turīgs vīrs. 1930. gadā viņam tika piešķirta Gētes balva. Kad pie varas nāca nacisti, viņš devās trimdā uz Apvienotās Karalistes galvaspilsētu Londonu. Viņam bija vēzis un veiktas neskaitāmas medicīniskās operācijas. Freids izdarīja pašnāvību, lūdzot savam ārstējošajam ārstam ievadīt viņā morfiju. Viņš nomira 1939. gada 23. septembrī.

Attēla avots: i.pinimg.com
Informācijas avoti: lv.wikipedia.org; http://www.la.lv