25.05.1720. - Marseļas ostā piestāj kuģis „Svētais Antonijs Dižais”, atvezdams uz pilsētu buboņu mēra infekciju.

1720. gadā Marseļas ostā piestāja kuģis „Svētais Antonijs Dižais”, atvezdams uz pilsētu buboņu mēra infekciju. Sekojošajā epidēmijā gāja bojā apmēram puse Provansas iedzīvotāju.

Kopš 14. gadsimta vidus mēris bija visai biežs viesis Eiropas pilsētās un ciemos, taču pēc katastrofālās epidēmijas Londonā 1665. gadā, jauni sērgas uzliesmojumi vairākas desmitgades nenotika un ļaudis mūsu pasaules daļā jau sāka aizmirst par „melno nāvi”. Taču sērga par sevi atgādināja vēlreiz 18. gadsimtā ar tā dēvēto Marseļas lielo mēri. Slimības izraisītājus Dienvidfrancijā nogādāja tirdzniecības kuģis „Svētais Antonijs Dižais”, kurš pietauvojās Marseļas ostā 1720. gada 25. maijā.

„Svētais Antonijs” ieradās no Tuvajiem austrumiem. Ceļā uz klāja mira seši cilvēki, taču ārsti diagnosticēja saindēšanos ar pārtiku. Kuģis gan tika novietots karantīnā, taču ietekmīgajiem Marseļas komersantiem bija nepieciešama ar „Svēto Antoniju” atvestā audumu krava, un viņi panāca, ka to ļauj izkraut. Arī kad jūnija sākumā nomira vēl vairāki jūrnieki, divi ostas strādnieki un viņu ģimenes locekļi, varas iestādes centās notikušo noklusēt - atkal jau lai nekaitētu komerciālajām aktivitātēm. Tikai kad nāves gadījumu skaits ostas rajonā sāka vairoties vēja ātrumā, pilsētas tēvi ne pa jokam satraucās. Taču bija jau par vēlu - no Parīzes ieradušies ārsti nepārprotami konstatēja: pilsētā plosās buboņu mēris.

Attēlā redzama Marseļa lielā mēra laikā (gleznotājs: Michel Serre (1658 - 1733)).

Attēla avots: en.wikipedia.org
Informācijas avots: lr1.lsm.lv