Šodien, viena maza meitene ejot kopā ar mammu pa ielu pasniedza man skaistu sārtu kļavas lapu, un teica - Daudz laimes Latvijā! Tas bija tik saviļņojoši un līdz asarām! Ko mēs katras novēlēsim savai Latvijai 100. dzimšanas dienā? Var būt uzrakstīsim kādu mazu grāmatu, vai iestādīsim puķu dārzu un ozolu pļavu? Bet var būt, kā šis mazais bērns mēs varam dot kādu daļu no sevis? Kādi mēs esam esam paši, tāda veidojas mūsu apkārtne un tāda būs mūsu Latvija! Mūsu tauta LATVIJA ir maza un skaista, ar novadiem un ciemiem no Lībiem līdz Letgaļiem. Mēs varam būt lepni, jo mums ir visi četri gadalaiki, mums ir melnā rudzu maize un Jāņzāļu pļavas. Savas tautasdziesmas, Latvju deja ar grezniem tautastērpiem. Jā un ezeri, kā zilas pogas gozējas lauku zaļumos. Iededzies par savu Latviju! Par garu un gaismas staru. Jo mēs katras varam daudz vairāk, daudz labāk, daudz mīļāk un sirsnīgāk!