SIRREĀLI. «Te neiederas stikls, ģipškartons vai kādi citi mūsdienīgi būvniecības materiāli, kas uzreiz mainītu visas mājas un katras atsevišķas telpas būtību un auru,» teic Īrisa un atceras, kā sākotnēji strīdējusies ar pieaicinātajiem meistariem. Kādā no istabām ieklājot pilnīgi jaunus grīdu dēļus un mainot sijas, meistari uzstājuši, ka koka detaļas jālako, – gan ilgāk kalpošot, gan mūsdienīgāk izskatīšoties, taču saimniece bijusi kategoriski pret šādiem jauninājumiem. «Pret jau esošo gribas izturēties godīgi un pieklājīgi. Griestu un grīdas segums lielajā istabā ir dabiskā koka krāsā, masīvkoka griestu sijas ir oriģinālas, tās laika zoba iespaidā kļuvušas tumšas. Kalēja ēze ir autentiska – tā nu sanācis, ka telpā, kur pagājušā gadsimta sākumā kalējam tapa pakavi, cirvji un citas saimniecībā nepieciešamas lietas no metāla, tagad tiek izguldīti ciemiņi, kas visi kā viens apgalvo, ka tik saldu miegu neatceroties izbaudījuši. Sākumā šaubījos, vai rūsganās tapetes ar reljefo, sīki zeltīto rakstu telpas kopainu nevērtīs tumšu, un nomācošu, bet nē – ir relaksējoši labi!»

Ēze telpai piešķir noslēpumainību – kad kurtuvē sprēgādamas deg pagales, istaba izgaismojas gluži kā rampas uguņu gaismā un rada sirreālas noskaņas. Telpas stūris iepretim ēzei atvēlēts vienkāršam grāmatplauktam. Blakus vienkāršajai ēzei ierādīta vieta reiz smalkās viesistabās padzīvojušai kumodei, slīpējumi un metāla furnitūra mēbelei piešķir senatnīgumu. Logam abās pusēs novietoti divi Rīgā pirkt izvelkamie dīvāni.