Tie, kuri iedomājas, ka nopērkot visdārgāko karbonādes gabalu, pagatavos labu šašliku, ir muļķi, kuri nenieka nesaprot no gaļas ...
Atceramies - lielākā kļūda ir nopirkt liesu gaļu!
Un pats par sevi saprotams, ka gaļa nedrīkst būt saldēta ...

Svētākais likums, kurš jāatceras visu laiku - šašlika pamatideja ir saglabāt gaļas sulīgumu un garšu,
tamdēļ centīsimies darīt visu, lai gaļa nesulotos un pati kustu uz mēles ...

Otrkārt, ir jāuzmanās no sāls, jo sāls izsauc gaļas sulošanos un tamdēļ gaļa ir jāsāla tikai pēdējā brīdī pirms gatavošanas. Klasiski ir no lielā kastroļa izķeksēt tik gaļas gabalus, cik tai mirklī ceps un tikai tos sasālīt – pārējā gaļa lai gaida savu laiku bezsāls marinādē peldot.

Treškārt - visi, kas sauc etiķī mērcētu gaļu par šašliku nav šašliku nemaz ēduši.
Etiķis, protams, „šķīdina" cīpslainu veca lopa gaļu, bet tai pašā laikā gaļa zaudē visu savu sulu/krāsu un paliek bezgaršīga lētas stacijas ieskrietuves "otrā svaiguma" porcija.

Ceturtkārt - garšvielas lietojam minimāli, sagāzt lērumu garšvielpaciņu pilnībā nokaujot gaļas garšu ir totāla debilitāte.

Tātad vēlreiz : gaļai jābūt svaigai un sulīgumu, garšu zaudēt nedrīkst!
Sapratām ?
Tad ķeramies klāt ...

Sagatavošana ņemam kārtīgu bļodu, kurā ietilps viss labums ...
Sīpolus griežam palieliem ripuļiem, saspaidām rokās un metam bļodā. Atceramies, ka tieši sīpols ir tas, kas padara gaļu par šasliku. Pateicoties sīpola "sīvumam" gaļas garša tiek atvērta gatavošanai.