Un tagad pati interesantākā daļa: naktsmītnes meklējumi. Kā izrādās, viss nemaz nenorit kā pa sviestu, ja vien neesi tūrists bez prasībām. Mums tādas ir: jo prastāk un naturālāk, jo labāk. Tātad, ar to, ka automašīna ir pilna ar tūrisma bukletiņiem, bezgalīgo naktsmītņu sarakstiem vien nepietiek. Kas gan var būt vienkāršāk kā noparkoties superkrutā viesu mājā, kas piedāvā pirti, baseinu, varbūt vēl SPA un vēl brokastīm gultā? Un par to vēl maksāt jau tā ekskursijai paredzēto visu niecīgo naudas daudzumu? Paldies, nē. Tuvojas tumsa un mums ir jāatrod naktsmītne. Beigu beigās uz dullo noskatījušo bezgalīgu pļavu meža tuvumā, nobāzējāmies. Mans vīrietis gādāja par malciņu, es savukārt biju atbildīgā par pārtiku. Follijā cepti kartupeļi, ar salātiņiem, ceptām desiņām garšoja burvīgi. Lūk, tas ir ekskluzīvi.