Nākamais pieturas punkts - Salacgrīva. Piemīlīga zvejas pilsētiņa, kas man, protams, jāsalīdzina ar Liepāju. Šai ir īpaši senatnīga aura, ko paspilgtina Salacgrīvas muzeja apmeklējums. Tur iepazinos ar zvejnieku kādreizējo dzīvi, viņu nodarbošanos, zvejniecības rīkiem. Kādreiz esot zvejoti, kā arī audzēti nēģi un zuši. Šeit es apgūstu audējas amatu.