Mums katram
Savs Dzīvības koks
Sudraba zariem
Un putniem tajos,
Un katrs mēs dodam
Tikai tik daudz,
Cik atvēl sirds
Ziemās un pavasaros.
~*~
Mums katram
Ir savas Debesis,
Sava zvaigzne
Zeltītiem stariem,
Un tas, ko otram
Dodam no sirds,
Mūs paceļ
Mūžības koka zaros...
(Inta Nagla)