Viena no nevardarbīgās pretošanās kustības “Baltā roze” dalībniecēm bija arī Hansa Šolla jaunākā māsa Sofija Magdalēna Šolla. Sofijas kameras biedrene Elze Gēbele, atcerējās, ka Sofija stāstījusi par savu sapni, ko bija redzējusi naktī pirms nāvessoda izpildes: “Bija saulaina diena, un es rokās nesu bērnu, tērptu garā, baltā kleitā, uz kristībām. Ceļš uz baznīcu veda stāvā kalnā. Taču bērnu es rokās turēju cieši un droši nesu uz priekšu. Pēkšņi man priekšā bija šļūdona radīta plaisa. Man bija vairs tikai tik daudz laika, lai noliktu bērnu drošā vietā otrpus plaisas, pēc tam es iekritu bezdibenī. Bērns simbolizē mūsu ideju, kura par spīti visiem sarežģījumiem, izdzīvos. Mums lemts būt par celmlaužiem, taču mums iepriekš jāmirst šīs idejas vārdā.”